Menu:

- Māja, kurā nav grāmatu, ir līdzīga ķermenim, kurā nav dvēseles.
/Cicerons/

 
Zināšanai:

Mandala (sanskr.-aplis) ir sakrāls objekts, kas ar savu spēku dod svētību gan veidotājiem, gan skatītājiem, gan arī vietai, kur tā atrodas.

Līgas mandalas:

arrow Atbrīvei no pieķeršanās un atkarībām
arrow Vecās sistēmas iedarbināšanas mandala

Saites par tēmu:

arrow Ziedu mandalas veidošana
Vidzemes augstskolas bibliotēkā

 
arrow Wikipedia Mandala
arrow Mandalas no Libānas
arrow Gaismas Mandalas (ru)

 

ill titleMandalas

Vārds radies no "manda"- būtība un sufiksa "la"- konteiners, tilpne, tātad - būtības saturētājs. Sanskritā mandalas nozīme ir "centrs", "svētais aplis", "maģiskais aplis". Tā ir cirkulāra, ģeometriska un simboliski tēlaina kompozīcija, kas attēlo garīgo, kosmisko vai psihisko kārtību, kā mēģinājums attēlot augstāko realitāti, mikro un makrokosmosa mijiedarbību.

Kā norāda Elizabete Ozola savā grāmatā "Maditatīvā zīmēšana", mandalu zīmēšana ir apzināta vai neapzināta jebkuras informācijas attēlošana gan plaknē, gan domās ar jebkuriem pieejamajiem materiāliem. Mandala ir kosmogramma, kas sastāv no ģeometriskām formām. Parasti klasiskajai mandalai ir izteikts centrs, pamata elementi, kas zīmēti centrā; tai bieži piemīt simetrija.

Parasti cilvēki uzskata, ka mandalas veido vienīgi budistu mūki. Tā tas nav. Patiesībā arī latvju raksti ir mandalas elementi. Par to ļoti pareizi norāda arī Valdis Celms savā grāmatā "Latvju raksts un zīmes". Zināmā mērā mandalu veidotāji ir visi tie cilvēki, kas auž, ada, izšuj, jo visas šīs nodarbes ir dziļš meditatīvs process un arī pacietības treniņš.

Mūsu senču veidotie puzuri ir mandalas telpiskais modelis, kas parāda dzīvās (cilvēka energo informatīvā matrica) un nedzīvās dabas (dimanta kristāliskais režģis) vienotību. Meditēšana uz mandalu nomierina prātu, ieved mūs apcerē, attīra, dziedina ... dod pozitīvu rezultātu, kas ne reizi vien pārsteidz ar savu vienkāršību un spēku.